Vai arī jums ir grūti pretoties vēlmei iepirkties pat tad, kad zināt, ka patiesībā nevarat to atļauties? Lielā svētku svinēšana ir tepat aiz stūra, un mēs visi zinām, ka tas lielos vilcienos nozīmē tikai vienu – tas ir laiks, kad izdodam visvairāk naudas līdzekļu. Mēs ēdam vairāk, dzeram vairāk un jā, iepērkamies vairāk. Vai mēs pērkam dāvanas savām ģimenēm vai tērējam naudu mājas dekorācijām, lielākā daļa no iepirkšanās ceļojumiem šajā laikā tiek uzskatīti bez maz par parastu tradīciju. Tomēr lai vai kā dažiem cilvēkiem iepirkšanās ir nekas cits kā normāla ikdienas nepieciešamība, citiem tā pārvēršas par nežēlīgu, atkarību rosinošu aicinājumu, kas līdzvērtīgs azartspēlēm, narkotikām vai jebkurai citai nekontrolētai atkarībai.

Ja jums ir bažas par jūsu pašu vai kāda mīļotā cilvēka iepirkšanās paradumiem, lasiet tālāk, lai noskaidrotu, kas jums būtu jāzina par iepirkšanās atkarību no prestamos en 15 minutos.

Kas tad īsti ir iepirkšanās atkarība? Saskaņā ar amerikāņu daktera un pētnieka Deivida Saka datiem, apmēram 5 – 7% patērētāju cieš no iepirkšanās atkarības vai kā daži eksperti to dēvē – piespiedu pirkumu veikšanas. Saks definē piespiedu pirkšanu kā stāvokli, kurā cilvēki atkārtoti un intensīvi izjūt vēlmi iepirkties, un viņiem ir grūtības pretoties šiem impulsiem. Viņi bieži pērk un tērē naudu, kas pārsniedz to robežu, kuru viņi patiesībā var atļauties, un tādējādi rada problēmas attiecībās gan ar līdzcilvēkiem, gan darba kolēģiem. Viņš piebilst, ka kopīga iezīme šādiem atkarīgajiem pircējiem ir tāda, ka viņi bieži vien nemaz neizmanto preces, ko ir masveidā iepirkuši. Visizplatītākā uzvedība ir nopirkt visdažādākās preces un pēc tam šos priekšmetus sakraut skapī nelietotus, jo prieka sajūtu rada tieši pats pirkšanas process, nevis pirkumu reāla pielietošana dzīvē. Zinātniski uzvedības atkarību izpēte ir salīdzinoši jauna, un vēl joprojām pastāv diskusijas par to, kā tieši klasificēt kompulsīvo iepirkšanos. Sākotnēji eksperti uzskatīja, ka tā ir līdzīga obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem (OKT), taču, veicot padziļinātākus pētījumus par šiem traucējumiem, šķiet, ka kompulsīvā iepirkšanās it kā atdarina atkarību.

Kā pārliecināties, vai jums nepiemīt iepirkšanās atkarība? Lai gan reizēm lielākā daļa no mums uztraucas, ka mēs tērējam pārāk daudz vai aizraujamies ar impulsu izraisītiem pirkumiem, iepirkšanās atkarība tomēr būtiski atšķiras no impulsīviem lēmumiem iepriekš neplānotu pirkumu veikšanā. Impulsīvs pirkums, piemēram, liela platekrāna televizora iegāde, brīdī, kad jūs patiešām to nevarat atļauties, parasti ir atsevišķs notikums. Un, lai gan vēlāk jūs kā pircējs varat nožēlot šo pirkumu, jūs tomēr, visticamāk, izbaudīsiet jauno televizoru – minicreditos con asnef rapidos. Savukārt, kompulsīvs pirkums ir atkārtota rīcība ar intensīvu prasību, vajadzību veikt iepirkšanos vēl un vēl, pat ja jūs zināt, ka ikviens veiktais pirkums ir bezjēdzīgs un jums nevajadzīgs.

Ja jūs uztraucaties, ka jūsu iepirkšanās paradumi var būt problemātiski, labākais līdzeklis ir pašnovērtējums. To vislabāk paveikt, uzdodot sev šos trīs jautājumus:

1. Atveriet savu skapi un uzdodiet sev pirmo jautājumu – vai jūs pērkat lietas, kuras ikdienā valkājat vai lietojat? Vai arī jūs lielākoties pērkat daudz dāvanu citiem cilvēkiem, ģimenei un draugiem, kas pārsniedz to līmeni, kuru jūs saprātīgi varat atļauties?
2. Cik daudz laika jūs patērējat uz iepirkšanos? Cik lielā mērā jūsu dzīve ir koncentrēta uz jaunām precēm un iepirkšanos?
3. Vai jums ir grūti pretoties vēlmei iepirkties, pat ja jūs zināt, ka to nevarat atļauties?

Atbildes uz šiem jautājumiem izkristalizēs jūsu personīgo situāciju un, ja nepieciešams, varēsiet uzsākt palīdzības meklējumus.

Tā kā starptautiskā sabiedrība apzinājās nepieciešamību steidzami rīkoties, lai ierobežotu globālo sasilšanu, un 2016. gadā 195 valstis parakstīja Parīzes līgumu, pasaule ir uzsākusi pāreju uz zemas oglekļa emisijas enerģiju. Pārejai no energoietilpīgas ekonomikas sistēmas uz energoietilpīgāku un ilgtspējīgāku modeli būs vajadzīgs līdzsvarošanas akts starp enerģijas patēriņa samazināšanu, kur tas ir iespējams, un enerģijas avotu neizbēgamās vajadzības, izmantojot atjaunojamus resursus un ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni. Baņķieriem būtu jāredz, ka enerģijas pāreja ir praktiski sinonīms ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Līdz ar to arī banku finansējums ir neatņemama palīdzība, kas noteikti būs noderīga. Vairāk www.lanme.se.

Bankas vienmēr ir atvieglojušas un pat devušas papildu impulsu dažādām revolūcijām, kas ir mūsdienu dzīves pamatā – no rūpnieciskās mehanizācijas līdz transportam, enerģijai un mājsaimniecības ērtībām.

Ceļvedis ir skaidrs. Tas ir izklāstīts arī Parīzes līgumā, kura 2. pantā ir aprakstīts finanšu sektora uzdevums, uzsverot mērķi padarīt finanšu plūsmas atbilstošas zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju un klimatam labvēlīgai attīstībai. Mēs zinām, ka mūsu civilizācijā visticamāk nenotiks nekāds progress bet gan regress, ja mēs ātri un rūpīgi nepārveidosim enerģētikas sistēmu.

BNP Paribas starptautiskās banku grupas piemērs

Tas nav pirmais pārmaiņu izaicinājums, kuram tādiem uzņēmumiem kā BNP Paribas bija jāveic nozīmīgs ieguldījums, taču tas neapšaubāmi ir viens no sarežģītākajiem. Nepieciešams rīkoties ātri un apņēmīgi, bet izvairoties destabilizēt attīstītākās valstis, neaizkavējot izredzes uz labāku dzīvi simtiem miljonu cilvēku jaunattīstības valstīs. Jau kopš 2011. gada BNP Paribas pastāvīgi strādā pie apņemšanās veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku enerģētikas sistēmu. Piemēram, tie piedāvā saviem individuālajiem klientiem iespēju novirzīt savus ietaupījumus vides projektos, izmantojot plašu zaļo fondu klāstu, kas iegulda tādās jomās kā alternatīvie enerģijas avoti, ūdens piegādes un ilgtspējīgas ēkas. Viņu dažādie uzņēmumi piedāvā specifiskus produktus un pakalpojumus gan korporatīvajiem, gan individuālajiem klientiem, kuri vēlas būt daļa no enerģijas pārejas. Vienlaikus bankas grupa arī veic pasākumus, lai samazinātu to ietekmi uz vidi un līdz 2017. gada beigām sasniegtu izvirzīto mērķi sasniegt neitrālu oglekļa līmeni.

Atbalsts pārejai uz videi draudzīgu enerģiju nozīmē arī mudināt enerģētikas uzņēmumus pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā enerģijas izmantošanu, sākot ar tādiem avotiem kā nafta un gāze, slānekļa un naftas, no darvas un smiltīm, kuru ieguves un ražošanas rezultātā rodas augsts siltumnīcefekta gāzu daudzums, kurām ir kaitīga ietekme uz vidi. Tādējādi arī BNP Paribas banku grupa ir pieņēmusi lēmumu nepiešķirt finansējumu ne ogļraktuvēm, ne ogļu spēkstacijām visā pasaulē. Viņi piekrīt finansēt tikai tos enerģētikas nozares uzņēmumus, kuri īsteno politiku, kas paredzēta, lai dažādotu enerģijas avotus. Tāpat BNP Paribas ir nospraudusi savas 2020. gada iniciatīvas, lai veicinātu pāreju uz dabai draudzīgu enerģiju, izmantojot produktu un pakalpojumu piedāvājumus, kuri tiek piedāvāti gan uzņēmumiem, gan individuāliem klientiem, kā arī låna 500 kr. To mērķis ir divkāršot līdz 15 miljardiem euro kopējo pieejamo apjomu, lai finansētu atjaunojamās enerģijas projektus, kā arī kļūt par līderi zaļo obligāciju strukturēšanā. Papildus tam viņi ir nolēmuši piešķirt 100 miljonus eiro ieguldījumiem jaunizveidotajos uzņēmumos, kas strādā ar novatoriskiem risinājumiem, lai virzītu pāreju uz moderniem (inovatīviem) enerģijas iegūšanas avotiem.

Banku atbalsts pārmaiņām enerģijas ieguves un izmantošanas jomā ir ļoti svarīgs. Daudzi uzņēmumi nav tik finansiāli neatkarīgi, lai spētu piedāvāt savus risinājumus un tiem ir nepieciešams atbalsts. Ja viņu ideja būs inovatīva, tā noteikti piesaistīts vēl vairāk atbalstītājus visā pasaulē.

Komoditný trh je trh, ktorý obchoduje s primárnym hospodárskym sektorom a nie s výrobkami. Mäkké komodity sú poľnohospodárske výrobky, ako je pšenica, káva, kakao, ovocie a cukor. Tvrdé komodity sa ťažia, ako napríklad zlato a ropa. Investori získajú prístup k nim na približne 50 hlavných komoditných trhoch po celom svete, pričom čisto finančné transakcie čoraz viac prevyšujú počet fyzických obchodov, v ktorých sa tovar dodáva. Zmluvy sú najstarším spôsobom investovania do komodít a sú zabezpečené fyzickými aktívami. Komoditné trhy môžu zahŕňať fyzické obchodovanie a obchodovanie s derivátmi použitím spotových cien a opcií. Poľnohospodári používajú po stáročia jednoduchú formu obchodovania s derivátmi na komoditnom trhu na riadenie cenových rizík (Lån 3000).

Finančný derivát je finančný nástroj, ktorého hodnota je odvodená od komodity označovanej ako podkladová položka. Rastúci počet derivátov sa obchoduje prostredníctvom zúčtovacích stredísk, z ktorých niektoré majú ústredné zúčtovanie, ktoré poskytuje služby zúčtovania a vyrovnania na burze, ako aj mimoburzové obchody na mimoburzovom trhu. Deriváty sa stali primárnymi obchodnými nástrojmi na komoditných trhoch. Fondy obchodované na burze začali predstavovať komodity v roku 2003. Predpokladá sa, že peňažné a komoditné trhy vznikli v Mezopotámii medzi rokmi 4500 a 4000 pred našim letopočtov. Obyvatelia najprv použili tekutiny zapečatené v hlinenej nádobe, potom tablety z ílov, ktoré predstavujú množstvo – napríklad počet kôz, ktoré majú byť dodané. Skoré civilizácie rôznorodo používali ošípané, vzácne mušle alebo iné predmety ako komoditné peniaze. Od tej doby obchodníci hľadali spôsoby, ako zjednodušiť a štandardizovať obchodné zmluvy. Trhy zlata a striebra sa vyvinuli v klasických civilizáciách. Najprv drahé kovy boli cenené za svoju krásu a vnútornú hodnotu a boli spojené so šľachtou. Časom boli použité na obchodovanie a boli vymenené za iné tovary a komodity alebo ako výplata za práce. Zlato sa neskôr stalo aj peňažnou menou. Nedostatok zlata, jeho jedinečná hustota a spôsob jeho ľahkého roztavenia, tvarovania a merania spôsobilo, že je to prirodzené obchodné aktívum.

Začiatkom 10. storočia sa komoditné trhy rozrástli ako mechanizmus rozdeľovania tovaru, práce, pôdy a kapitálu do celej Európy. Medzi koncom 11. a koncom 13. storočia bola dôkazom komercializácie anglická urbanizácia, regionálna špecializácia, rozšírená a vylepšená infraštruktúra, zvýšené využívanie mincí a rozširovanie trhov a veľtrhov. Amsterdamská burza, často uvedená ako prvá burza, vznikla ako trh pre výmenu komodít. Predčasné obchodovanie na burze v Amsterdame často zahŕňalo použitie veľmi sofistikovaných zmlúv vrátane opcií. Obchodovanie sa uskutočnilo v priestoroch, ktoré boli vytvorené ako komoditná burza v roku 1530 a prestavané v roku 1608. Samotné komoditné burzy boli pomerne nedávnym vynálezom existujúcim len v niekoľkých mestách. V roku 1864 sa v Spojených štátoch pšenica, kukurica, dobytok a ošípané široko obchodovali v Chicagu, čo je najstaršia svetová burza opcií. Ostatné potravinové komodity boli pridané do Zákona o komoditnej burze a obchodované v 30. rokoch a 40. rokoch 20. storočia, rozšírenie zoznamu zahŕňalo ryžu, mliečne krmivá, maslo, vajcia, írske zemiaky a sójové bôby – lån 4000 rentefrit. Úspešné komoditné trhy vyžadujú širokú konsenzus o zmenách výrobkov, aby sa každá komodita prijala na obchodovanie. Klasické civilizácie vybudovali zložité globálne trhy obchodujúce so zlatom alebo striebrom na korenie, tkaniny, drevo a zbrane, z ktorých väčšina mala štandardy kvality a včasnosti.

Vislielākās problēmas saistībā ar matiem, rada tieši matu taukošanās. Ja mati bieži taukojas, tie jāmazgā katru dienu, citādāk radīsies nepatīkama sajūta un arī izskats nebūs diez ko patīkams. Kaut gan matu taukošanās ir dabīgs process, ko novērst nav iespējams, mēs ar dažādām darbībām nereti šo procesu veicinām un panākam, ka mati taukojas vēl spēcīgāk. Kā tad panākt, lai mati ikdienā taukotos mazāk un to kopšana nesagādātu tik lielas raizes?

Lai saprastu, kā ietekmēt matu taukošanos, ir jāsaprot, kā šis process vispār notiek. Mati taukojas, izdaloties ādas taukiem jeb sebumam. Šis sebums galvas ādai ir pat ļoti nepieciešams, jo tas pasargā galvas ādu no baktērijām un normalizē pH līmeni, tomēr ja tas izdalās par daudz, sebums sāk absorbēt mitrumu un mati kļūst manāmi taukaini. Sebums visiem cilvēkiem neizdalās vienādi. To var ietekmēt ļoti dažādi faktori. Dažus no tiem mēs neveram ietekmēt, bet citus varam.

Pirmkārt, lai mati netaukotos, tos nedrīkst pārāk bieži mazgāt. Kā jau tika minēts, sebums galvas ādai ir vajadzīgs un ja mati tiek mazgāti katru dienu, tauku dziedzeri darbojas pastiprināti, lai nodrošinātu, ka galvas ādai ir pietiekami daudz sebuma. Ja mati tiks mazgāti retāk, tas izdalīsies mazāk. Tiesa, tas nenotiks uzreiz. Mati pie retākas mazgāšanas pieradīs pakāpeniski, tāpēc kādu laiku varētu nākties paciest taukainus matus.

Vēl, mēs nereti veicinām galvas tauku izdalīšanos, kairinot tauku dziedzerus. Vien no tipiskākajiem piemēriem ir matu mazgāšana karstā ūdenī. Karstais ūdens ļoti kairina galvas ādu un lai, to pasargātu, dziedzeriem atkal jādarbojas pastiprinātā režīmā. Tāpat šos dziedzerus var kairināt nepiemērota matu kosmētika vai kopšana kopumā. Ja pamanāt, ka taukošanās ir īpaši pastiprināta pēdējā laikā, paminiet matu kopšanas līdzekļus.

Mēs nereti arī bagātinām matus ar mākslīgajām eļļām, pat tad, ja tas nav nepieciešams. Piemēram, kondicionieri, matu eļļas un matu maskas lieto teju visi, kaut gan tas bieži vien ir lieki. Šādi līdzekļi, kas baro matus, ir vajadzīgi tad, ja mati visā to garumā ir ļoti sausi. Ja mati paši par sevi taukojas, tie diez vai visu laiku būs sausi. Varbūt vienīgi varat likt matu kopšanas līdzekļus pašos galos, lai tie nelūztu un nešķeltos, bet barot matus visā to garumā nav vajadzīgs. Tas tikai veicinās matu taukošanos.

Ļoti bieži cilvēki pat neizdomājas par to, ka šādas problēmas rodas no nepareiza uztura. Ne vienmēr viss ir saistīts tieši ar pašas ādas kopšanu, reizēm iemesls slēpjas daudz dziļāk. Piemēram, ēdot daudz taukainu un cukurotu ēdienu, rēķinieties ar to, ka tauki uz ādas izdalīsies pastiprināti. Šeit nav runa tikai par galvas ādu, bet arī, piemēram, sejas ādu. Tāpēc arī rodas pumpas un aizsprostojas poras. Ja jums bieži taukojas mati un sejas āda, noteikti vajadzētu vairāk piedomāt pie sava uztura un samazināt cukura un tauku patēriņus. Tāpat matu taukošanos var izraisīt B6 vitamīna trūkums, jo tas atbild par tauku dziedzeru darbību. Ja pašu matu un galvas ādas kopšana nedod nekādus rezultātus, pamēģiniet mainīt uzturu un lietot uztura bagātinātājus.