Kas būtu jāzina par iepirkšanās atkarību?

 

Vai arī jums ir grūti pretoties vēlmei iepirkties pat tad, kad zināt, ka patiesībā nevarat to atļauties? Lielā svētku svinēšana ir tepat aiz stūra, un mēs visi zinām, ka tas lielos vilcienos nozīmē tikai vienu – tas ir laiks, kad izdodam visvairāk naudas līdzekļu. Mēs ēdam vairāk, dzeram vairāk un jā, iepērkamies vairāk. Vai mēs pērkam dāvanas savām ģimenēm vai tērējam naudu mājas dekorācijām, lielākā daļa no iepirkšanās ceļojumiem šajā laikā tiek uzskatīti bez maz par parastu tradīciju. Tomēr lai vai kā dažiem cilvēkiem iepirkšanās ir nekas cits kā normāla ikdienas nepieciešamība, citiem tā pārvēršas par nežēlīgu, atkarību rosinošu aicinājumu, kas līdzvērtīgs azartspēlēm, narkotikām vai jebkurai citai nekontrolētai atkarībai.

Ja jums ir bažas par jūsu pašu vai kāda mīļotā cilvēka iepirkšanās paradumiem, lasiet tālāk, lai noskaidrotu, kas jums būtu jāzina par iepirkšanās atkarību no prestamos en 15 minutos.

Kas tad īsti ir iepirkšanās atkarība? Saskaņā ar amerikāņu daktera un pētnieka Deivida Saka datiem, apmēram 5 – 7% patērētāju cieš no iepirkšanās atkarības vai kā daži eksperti to dēvē – piespiedu pirkumu veikšanas. Saks definē piespiedu pirkšanu kā stāvokli, kurā cilvēki atkārtoti un intensīvi izjūt vēlmi iepirkties, un viņiem ir grūtības pretoties šiem impulsiem. Viņi bieži pērk un tērē naudu, kas pārsniedz to robežu, kuru viņi patiesībā var atļauties, un tādējādi rada problēmas attiecībās gan ar līdzcilvēkiem, gan darba kolēģiem. Viņš piebilst, ka kopīga iezīme šādiem atkarīgajiem pircējiem ir tāda, ka viņi bieži vien nemaz neizmanto preces, ko ir masveidā iepirkuši. Visizplatītākā uzvedība ir nopirkt visdažādākās preces un pēc tam šos priekšmetus sakraut skapī nelietotus, jo prieka sajūtu rada tieši pats pirkšanas process, nevis pirkumu reāla pielietošana dzīvē. Zinātniski uzvedības atkarību izpēte ir salīdzinoši jauna, un vēl joprojām pastāv diskusijas par to, kā tieši klasificēt kompulsīvo iepirkšanos. Sākotnēji eksperti uzskatīja, ka tā ir līdzīga obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem (OKT), taču, veicot padziļinātākus pētījumus par šiem traucējumiem, šķiet, ka kompulsīvā iepirkšanās it kā atdarina atkarību.

Kā pārliecināties, vai jums nepiemīt iepirkšanās atkarība? Lai gan reizēm lielākā daļa no mums uztraucas, ka mēs tērējam pārāk daudz vai aizraujamies ar impulsu izraisītiem pirkumiem, iepirkšanās atkarība tomēr būtiski atšķiras no impulsīviem lēmumiem iepriekš neplānotu pirkumu veikšanā. Impulsīvs pirkums, piemēram, liela platekrāna televizora iegāde, brīdī, kad jūs patiešām to nevarat atļauties, parasti ir atsevišķs notikums. Un, lai gan vēlāk jūs kā pircējs varat nožēlot šo pirkumu, jūs tomēr, visticamāk, izbaudīsiet jauno televizoru – minicreditos con asnef rapidos. Savukārt, kompulsīvs pirkums ir atkārtota rīcība ar intensīvu prasību, vajadzību veikt iepirkšanos vēl un vēl, pat ja jūs zināt, ka ikviens veiktais pirkums ir bezjēdzīgs un jums nevajadzīgs.

Ja jūs uztraucaties, ka jūsu iepirkšanās paradumi var būt problemātiski, labākais līdzeklis ir pašnovērtējums. To vislabāk paveikt, uzdodot sev šos trīs jautājumus:

1. Atveriet savu skapi un uzdodiet sev pirmo jautājumu – vai jūs pērkat lietas, kuras ikdienā valkājat vai lietojat? Vai arī jūs lielākoties pērkat daudz dāvanu citiem cilvēkiem, ģimenei un draugiem, kas pārsniedz to līmeni, kuru jūs saprātīgi varat atļauties?
2. Cik daudz laika jūs patērējat uz iepirkšanos? Cik lielā mērā jūsu dzīve ir koncentrēta uz jaunām precēm un iepirkšanos?
3. Vai jums ir grūti pretoties vēlmei iepirkties, pat ja jūs zināt, ka to nevarat atļauties?

Atbildes uz šiem jautājumiem izkristalizēs jūsu personīgo situāciju un, ja nepieciešams, varēsiet uzsākt palīdzības meklējumus.